Ļ.cīn.Saeimys prīšksādātuojis kuņdze, dāmys un kungi, Latvejis tautys prīškstuovji!

Nui, as otkon runoju drusku sovaiduokā latvīšu volūdā. Lai Jiusim byutu vīgluok saprast as drūši viņ varātu runuot ari Jiusim vairuok īrostajā vydsdialektā, bet lyudzu Jiusu pacīteibu un vysmoz reizi puors mienešūs īsaklauseit ari ūtrajā Latvīšu volūdys pylntīseigajā tradicejā. Grybu drusku seikuok paskaidruot deļ kam bolsuošu par itū dokumentu, koč ari formali tymā nav ni vuorda par Latgolys latvīšu jeb latgalīšu volūdu. Gon latgalīšim, gon Saeimys deputatim maņ juoatguodynoj, ka Latvejis vaļsts volūdai ir divejis viesturiski izaveidovušys literarys formys un tuos obejis kūpā veidoj tū jiedzīni, kū mes zynom kai latvīšu volūdu.

Juoatzeimej dokumentā saceitū, ka Latvejis vaļsts ir izveiduota latvīšu nacejis pošnūsaceišonys ceļā un ite as grybu otkon atguodynuot vēļ 1917.goda Latgolys kongresa lāmumu apsavīnuot ar puorejim nūvodim, lai Latvejis vaļsts vyspuor varātu izaveiduot. Tys faktiski ari paruoda, ka Latgolys latvīšu volūda jeb latgalīšu volūda ir sanuoka par pošu vaļsti.

Maņ juopīkreit dokumentā saceitajam, ka Latveja ir vīneiguo vīta iz pasauļa, kur īspiejama latvīšu – vysu latvīšu, taitod ari latgalīšu – kuļturys un volūdys pastuoviešona un atteisteiba. Deļ tam ari iz prīšku aicynoju gon Saeimys deputatus, gon ministreju un cytu vaļsts īstuožu darbinīkus, kai ari Latvejis Tīsu sistemys puorstuovus nikod napīleidzynuot latgalīšu volūdu kaidai (jebkaidai) svešvolūdai. Atguodynuošu, ka Latgalīšu volūdys ortografeja ir apstyprynuota gon 1929.godā, kai ari puorapstyprynuota 2007.godā Vaļsts Volūdys centrā.

Myusim vēļ tuols ceļš ejams, lai Latvejā poši latvīši pylnvierteigi zynuotu latvīšu volūdu, bet maņ ir prīks, ka gon sabīdreibys, gon ari politiķu (faktiski vysu parteju) atbolsts latgalīšu volūdai, kai ari Latgolys ekonomiskūs vaicuojumu rysynuošonai, kas daudzejim vēļ svareiguoki,  ir pādejā laikā strauji pīaudzs.

Lyudzu Latgolys regiona dzeivuotuojus nasaisteit volūdys vaicuojumu ar bīži na bez pamata izsaceitū aizvainuojumu pret dažaidom vaļsts naizdareibom ekonomiskā sferā. Juouzsver, ka 18.febraļa referendumā nabyus bolsuojums pret niulinejū īkuortu voi kaidu politiskū spāku, lai cik tū kaids grybātu jiusim īstuosteit.

Izmontojūt īspieji, aicynoju kotru latgalīti obligati pīsadaleit gaidamajā referendumā i bolsuot ”PRET”! Mes naasom pret krīvu, poļaku voi ukraiņu volūdu i tim myusu sābrim, kas tuos lītoj kasdīnā – Latvejis i seviški Latgolys pīredze dažaidu tauteibu mīreigā sadzeivuošonā daudzeju godu symtu garumā ir tam lobuokais pīruodejums. Mes asom pret sabīdreibys škelšonu, pret sabīdreibys sanaiduošonu, pret volūdys vaicuojuma tyvredzeigu izmontuošonu atsevišķu politiķu bezjiedzeigu eistermiņa vajadzeibu apmīrynuošonai.

Asu latvīts, ari tagad runoju latvīšu volūdā, Latvejis vaļsts volūdā, un dareišu vysu, lai Latgolys latvīši ari iz prīšku byutu pylntīseigi Latvejis vaļsts pylsūni.

Kā absurds un pilnīgi nepieņemams jāsauc dažu iedzīvotāju izteiktais viedoklis, ka protestējot pret šiem likuma grozījumiem un visām līdzšinējo valdību neizdarībām gaidāmajā 18.februāra referendumā balsos „par” atbalstu krievu valodai. Šos jautājums nedrīkst (un ir bīstami) jaukt kopā. Vēl vairāk – jāatzīmē, ka gaidāmā valodas referenduma rīkošanas izmaksas ir samērojamas ar paredzēto budžeta ieguvumu no veiktajām akcīzes nodokļa likuma izmaiņām, tāpēc varētu pat teikt, ka tieši Latgales pierobežas aktīvie, lai arī līdz šim nelegālu uzņēmējdarbību veikušie, ļaudis apmaksās atbildes saņemšanu uz jautājumu diezgan bezjēdzīgi ierosinātajā, nu jau visiem labi zināmajā, referendumā, ko atbalstījuši vairāki „Saskaņas Centra” pārstāvji.

Grozījumu nolūks

Nav noslēpums, ka daļa Latvijas pierobežas iedzīvotāju līdz šim izmantoja iespēju legāli ievest lētākas preces no kaimiņvalstīm un tad par izdevīgāku cenu tās nelegāli pārdot radiem, draugiem, paziņām… Ministrijas ierēdņi aprēķināja (automašīnu skaits rindās uz robežas reizinot ar atļauto ievešanas normu) aptuveno naudas summu, kas šādā veidā iet garām valsts budžetam, tādēļ ierosināja cīnīties ar šo ēnu ekonomikas izpausmi un paredzēja attiecīgu prognozējamo pieaugumu budžeta ienākumu daļā. Ņemot vērā, ka izsekot katram robežu šķērsojošam šoferim (un to sodīt par nelegālu preces pārdošanu, ko vēl jāpierāda) ir diezgan grūti, tad šķietami vieglāk bija ierobežot šo „pārrobežu” kustību. It kā loģiska rīcība, lai ierobežotu vienu negodīgas darbības iespēju. Galu galā, (vismaz teorētiski) likuma priekšā visi esam vienādi un nedrīkst būt atlaides nevienas pretlikumīgas darbības veikšanai.

Salīdzinājumam tika piesaukti dažādi iespējamie piemēri: atļauju izsniegšana policistiem kukuļu ņemšanai piektdienās vai cietumnieku (dažāda profila un specializāciju) izlaišana no ieslodzījuma vietām reizi nedēļa utml. – tādējādi ļaujot viņiem pašiem parūpēties par savu dienas iztiku.

Likuma grozījumi tika vērsti arī daudzo mūsu pašu pierobežas mazumtirdzniecības uzņēmumu atbalstam, kas tomēr godīgi nomaksā visus nodokļus un šādas nelegālas un negodīgas konkurences apstākļos nespēj piedāvāt kaut cik konkurētspējīgu cenu par savā veikalā vai degvielas uzpildes stacijā tirgotajām akcīzes precēm? Vai viņu nomaksātajiem nodokļiem un radītajām darba vietām Latgalē un tās pašvaldībās nav nekādas vērtības?
Vēl kāds var atzīmēt, ka šāda aktīvistu uzdarbošanās rāda vienkārši nelabu piemēru  līdzcilvēkiem un nākamajiem potenciālajiem uzņēmējiem – jauniešiem, kuri redz, ka komercdarbību var (nesodīti) veikt arī citādāk nekā paredzēts Latvijas valsts likumos.

Šādu argumentu uzskaitījums neizbēgami noved pie Latvijas sabiedrības (un politiķu) vairākuma atbalsta attiecīgajiem likuma grozījumiem. Taču nedrīkst aizmirst vienu senu patiesību: nekad nebūs īsti liela rezultāta cīņai ar sekām, aizmirstot par slimības patiesajiem cēloņiem.

Iegūtais rezultāts

Nenovēršot problēmas būtību, gaidīto rezultātu panākt būs grūti, jo jau tagad pierobežā joprojām var iegādāties cigaretes, alkoholu un degvielu, varbūt vienīgi par nedaudz lielāku cenu kā iepriekš, jo savu daļu (kā runā) prasa arī robežas kontroles pārstāvji, kas lai arī ļauj deklarēto preci likumā noteiktajā kārtībā vest tikai reizi nedēļā, bet pārējās dienās „piever acis” par attiecīgu procentu… Vai vēl trakāk – runā, ka pēc jaunā likuma pieņemšanas, kontrabandas preču daudzums nemaz nav samazinājies, tas tikai pienāk uz Latgali pa citu ceļu. No kurienes? No Latvijas kontrabandas galvaspilsētas – Rīgas! Tādējādi varētu pat tulkot, ka likuma grozījumi pieņemti, lai ierobežojot mazo kontrabandu plašāks darba lauks tiktu dots lielajai. Tukša vieta nepaliek. Ja tiek izķertas mazās peles, tad vietā nāk lielās žurkas. Godīgam tirgotājam nav rentabli strādāt teritorijā, kur nav pietiekams iedzīvotāju blīvums un līdz ar to arī nav atbilstošs pieprasījums. Kur nav cilvēku, tur nav tirgus un nav arī normālas tirgus ekonomikas.

Tieši šeit arī būtu jāpaskatās, kur ir tas ne tikai pierobežas, bet reizē arī visu Latvijas lauku teritoriju attīstības traucēklis? Kur ir tas patiesais zemās attīstības cēlonis? 22 gadus daudziem cilvēkiem nācās mācīties, kā apiet likumus, lai paliktu dzīvot savā dzimtajā pagastā kopā ar savu ģimeni. Veiktie likuma grozījumi bez iepriekš sagatavotas pilnvērtīgas darba alternatīvas iespējamības radīs tikai vēl lielāku (varbūt pēdējo) emigrācijas vilni un tieši šis aspekts bija par pamatu iedzīvotāju sašutumam. Iespējams, šeit būtu jāpiemin arī Latvijas nedalāmības jēdziens, kurš diemžēl pēdējos gados pakāpeniski atkal aktualizējas, kad Latgales iedzīvotāji redz, ka centrālā vara piemirst par reģionu (jā, arī latgaliešu valodas jautājums gadiem atstāts novārtā) un to arvien aktīvāk nekautrējas izmantot opozīcijas partiju pārstāvji, kas cenšas latgaliešus dabūt savā pusē piedāvājot savu alternatīvo atbalstu vismaz vārdos.

Par protestiem

Lai arī iepriekš izklāstīti dažādie viedokļi par pieņemtajiem likuma grozījumiem, daudzviet  par tiem tiek tiražēts vienpusējs viedoklis, kā par kārtējo netaisnību pret pierobežas iedzīvotājiem un valsts mēģinājumu uz viņu rēķina kārtējo reizi negodīgā veidā papildināt budžeta ienākumus.

Protesta akcijas, kā neatņemama demokrātiskas sabiedrības daļa, ir atbalstāmas, jo tieši skaidra un nepārprotama Latgales reģiona viedokļa līdz šim vienmēr ir trūcis Latvijas valsts politikā un tāpēc daudzi lēmumi pieņemti aizmirstot (vai ignorējot) lauku teritoriju intereses. Lielā mērā jāizsaka pat prieks, ka nesenās protesta akcijas ir pievērsušas sabiedrības un ministriju uzmanību ne tikai šaurajam „legālās kontrabandas” jautājumam, bet daudz plašākām Latgales reģiona ekonomiskās attīstības problēmām, kas ir tiešie cēloņi cilvēku mēģinājumiem ar dažādiem (arī nelikumīgiem) paņēmieniem tomēr nodrošināt ģimenes ieņēmumus, jo nereti viņš iedzīts stūrī, no kura vieglākā alternatīva ir emigrēšana uz citām ekonomiski aktīvām vietām – uz Rīgu vai kādu no Rietumvalstīm.

Uzskatām par pilnīgi atbalstāmu šādu aktīvu sava viedokļa paušanu gadījumos, kad šķiet, ka tiek aizskartas vai nepienācīgi izvērtētas vitāli svarīgas Latgales vai visu Latvijas iedzīvotāju intereses jebkurā – novada, reģiona, valsts vai pat Eiropas Savienības – līmenī.

Ja šāda Latgales (un citu novadu) iedzīvotāju aktivitāte būtu vērojama ne tikai jautājumā par lētākajām Krievijas vai Baltkrievijas akcīzes precēm, bet, piemēram, arī par nesen notikušo (un ne vienmēr vietējos iedzīvotājus apmierinošo) pašvaldību apvienošanu, par attīstībai domāto Eiropas Savienības līdzekļu godīgu sadali starp Latvijas reģioniem (kas līdz šim nav bijusi Latgalei par labu), par aktīvāku pierobežas iedzīvotāju iesaisti lemšanā par dažādām pārrobežu sadarbības programmām un par daudziem citiem Latgales iedzīvotājiem patiešām būtiskiem jautājumiem, tad iespējams mūs Rīgā būtu daudz vieglāk sadzirdēt un rezultātā šādu jautājumu risinājums būtu daudz labvēlīgāks pierobežas iedzīvotājiem.

Šobrīd labs sākums šādai viedokļa paušanai būtu nevis prasība atcelt akcīzes nodokļa likuma grozījumus, bet nekavējoties peprasīt konkrētus soļus Latgales ekonomikas attīstībai. Pie šādu instrumentu izstrādes solīja ķerties arī Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (ZRP), kas 20.janvāra savā pirmajā reģionālajā vizītē Latgalē aicināja uz sadarbību un konkrētu priekšlikumu izstrādāšanu gan pašvaldības, gan uzņēmējus, plānošanas reģiona administrācijas, augstskolu pārstāvjus un arī iedzīvotājus, tai skaitā arī dažviet pieminētās protesta vēstules autorus un parakstītājus.

Iespējamie risinājumi ilgtermiņā un īstermiņā

Nekavējoties daļu Eiropas Struktūrfondu līdzekļu nepieciešams novirzīt Latgales reģiona un tieši pierobežas pašvaldību attīstībai. Atbilstoši līdzekļi un saprotama sistēma uzņēmējdarbības attīstībai Latgalē ir nepieciešama neatkarīgi no tā, vai šo grozījumu rezultātā radīsies plānotie papildus akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžetā vai nē. Jāatzīmē arī tas, ka šīs valdības deklarācijā beidzot ir ielikts punkts par atsevišķas Latgales reģiona atbalsta programmas izveidi, lai gan tās termiņš nolikts tikai 2013.gada pavasarī. Kā jau iepriekš atzīmēts, nepieciešama arī konkrēta valdības rīcība jau nekavējoties. Kā viens no priekšlikumiem izskanējis nepieciešamais atbalsts uzņēmējdarbības programmu ieviešanai tajās pierobežas pašvaldībās, kurās šobrīd nenotiek faktiski nekāda ražošana – pašvaldības lūdz atļauju tām iesākt atsevišķu ražošanas ideju ieviešanu, kuras varētu nodot privātajam sektoram tiklīdz tiktu parādīta uzņēmuma rentabilitāte.

Nav ne mazākā pamatojuma arī dažviet izskanējušajam viedoklim, ka Latgales reģions vienmēr gaužas par netaisnīgu līdzekļu sadalījumu un latgalieši gluži kā tādi „asinssūcēji” visu laiku saņem lielāku atbalstu, no kura nav rezultāta. Tieši otrādi – Latgales reģions gadiem ilgi ir pierādījis, ka arī ar ierobežotiem līdzekļiem ir spējis noturēties virs ūdens un saviem spēkiem atrisināt daudzas problēmas. Lai gan reģionā pēdējo 10 gadu laikā ir katastrofāli samazinājies iedzīvotāju skaits un palikušas bez risinājuma daudzas citas problēmās, tomēr pat ar minimāliem līdzekļiem tika nodrošināts, ka Latgale pamazām tomēr ir attīstījusies, lai gan lielo plaisu starp Rīgas un reģiona attīstības tempiem samazināt nav izdevies.

Nobeigumam

Pirmkārt gribētos aicināt daudz kritiskāk izvērtēt sabiedriskajā telpā pieejamo informāciju par grozījumu būtību un to ietekmi uz pierobežas iedzīvotājiem. Nevienam arī turpmāk nav aizliegts doties uz kaimiņvalstīm un savām vajadzībām reizi nedēļā iegādāties arī akcīzes preces. Vai tiešām mūsu pierobežā dzīvo tik daudz mazturīgo, kas tomēr var atļauties katru dienu personīgajās darīšanās nobraukt pilnu bāku degvielas? Vai tiešām viņiem būtu tik spēcīga veselība, ka katru dienu var izdzert vienu litru degvīna vai izpīpēt divas paciņas cigarešu un vai vispār to vajag?

Lūdzam kritiskāku pierobežas iedzīvotāju un visas Latvijas sabiedrības attieksmi pret lietas būtību vispār, kad valsts dota atlaide vietējiem pierobežas iedzīvotājiem tiek ļaunprātīgi izmantota atsevišķu cilvēku peļņas nolūkā, lai par kādiem apjomiem būtu runa. Izveidojas absurda situācija, kurā vienīgie nodokļi, kas šādās shēmās tiek nomaksāti, paliek kaimiņvalstīs, kamēr Latvijai pensiju, algu un pabalstu izmaksai, ceļu būvei vai veselības sistēmas uzturēšanai naudu nākas aizņemties.

Tāpat gribētos aicināt nepakļauties lētam un sabiedriskajai kārtībai bīstamam populismam, kura ietvaros cilvēki, kas no savas nelegālās ”uzņēmējdarbības” nodokļus nemaksā vispār, tomēr nekautrējas atsaukties uz to maksāšanu, kad runa iet par pašvaldības darbinieku vai muitnieku atalgojumu, vai kura ietvaros atsevišķi politiķi faktiski aicina pievērt acis uz acīmredzamām nelikumībām, aizbildinoties ar pārkāpēju grūtajiem dzīves apstākļiem vai vēl lielākiem pārkāpējiem, kuriem it kā netiek pievērsta uzmanība. Ja mēs padarīsim šādu pieeju par normu, tad kur būs robeža? Vai, piemēram, zagšana būs zagšana no 100 vai tikai no 1000 latiem? Vai arī zagšana būs sodāma tikai tad, kad apzog mani, nevis kādu citu?

Katrā gadījumā ZRP prioritāte ir Latgales reģiona attīstība – nevis vieglākais ceļš uz situācijas noklusēšanu un cilvēku atstāšanu likteņa varā kā tas bijis līdz šim, bet gan konkrētu rīcības plānu izstrādāšana un ieviešana likuma noteiktajā kārtībā. Līdz šim jau 4 no 5 ZRP ministriem ir apmeklējuši Latgali un to darīs arī uz priekšu. Katru piektdienu abi no Latgales ievēlētie 11.Saeimas deputāti dodas uz dažādām Latgales vietām, uzklausa viedokļus un tiekas ar pašvaldību, izglītības iestāžu darbiniekiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, lai sīkāk pārrunātu konkrētus priekšlikumus tālākai rīcībai. Šo piektdien deputāts J.Viļums dosies vizītē uz Viļaku.

LR 11.Saeimas deputāti Juris Viļums un Gunārs Igaunis

Opozīcijas deputāti diskusijās mēģināja uzsvērt, kā šādā veidā tiks atņemta viena svarīga iespēja pierobežas cilvēkiem nopelnīt un tādejādi arī iespējami tiks palielināts Latgales reģiona pametēju skaits.

Tomēr jāatzīmē, ka šādas likuma izmaiņas ierobežos tikai negodīgo „uzņēmējdarbību”. Lai cik sāpīgs šis jautājums varētu būt atsevišķiem aktīviem pierobežas iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, uzskatām, ka izmaiņas likumā ir jāveic, lai mēc godīgi atzītu, ka nelikumība ne lielā, ne mazā apmērā nav atbalstāma.

Lietas jāskata kopsakarībā, tāpēc jāatzīmē, ka jaunās izmaiņas likumā sniegs atbalstu Latgales pierobežas novados godīgi strādājošajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, jo šajā gadījumā nav pamata apšaubīt Finanšu ministrijas (FM) viedokli par to, ka reti kurš pierobežas novadu iedzīvotājs, kas robežu abos virzienos šķērso vairāk kā reizi nedēļā (vai pat katru dienu), iepriekšminētās preces attiecīgajos daudzumos ieved savam personīgajam patēriņam. Un, ja tas tā tomēr būtu, tad šādam labojumam varētu būt arī cits pozitīvs iespaids – veselībai kaitīgo alkohola un tabakas produktu patēriņa samazinājums.

Vienlaicīgi vēlamies uzsvērt, ka neatlaidīgi centīsimies panākt to, lai šādu likuma grozījumu rezultātā valsts budžetā iekasētie papildus līdzekļi (saskaņā ar FM aprēķiniem tie varētu būt līdz pat 1,590 milj. latu gadā) un vēl nozīmīgākas investīcijas, tiktu ieguldītas tieši Austrumu pierobežas novadu attīstībā, lai veicinātu reģiona ekonomisko attīstību un galu galā noņemtu jau ilgā laikā tiražēto stereotipu par pelēkās ekonomikas neatņemamu vietu Latgales tēlā.

Saprotot, ka FM motivācija šādu grozījumu izstrādei un Saeimas deputātu motivācija to atbalstam tomēr var neietvert vai neparedzēt kādus iespējamus Austrumu pierobežas iedzīvotājiem radušos problēmjautājumus, lūdzam par tiem ziņot rakstot uz e-pastiem: juris.vilums@saeima.lv, gunars.igaunis@saeima.lv vai zvanot uz 67087456. Kopējiem spēkiem centīsimies rast visiem pieņemamu un pret visiem godīgu risinājumu.

Kaimiņzemēs iepirkta alkohola nelegālas tirgošanās dažas iespējamās alternatīvas:

-          visas preces, kas ievestas virs atļautās normas, deklarēt, nomaksāt attiecīgos nodokļus un likumīgi tirgot Latvijas teritorijā;

-          valsts likumdošanā noteiktajā kārtībā Latvijā drīkst realizēt mājas apstākļos ražotu alkoholu, jāatzīmē, ka visā pasaulē kulinārais mantojums ir vērtīgs tūrisma papildprodukts.

Kai byusit pamanejuši, 17.oktobra Saeimys pyrmajā sēdē J.Viļums un G.Igauņs aktualizeja latgalīšu volūdys vaicuojumu. Naatsakuortuošu. Par tū vaira var skaiteit 25.oktobra žurnalā “Jurista Vārds” (http://lakuga.lv/posts/jurista-vuords/) i daudzūs cytūs plašsazinis leidzekļūs. Diskuseju sabīdreibā pastyprynova ari 25.oktobra eisuos latgaliskuos uzastuošonys (J.Viļums i J.Tutyns) nu Saeimys tribinis. Itymā vaicuojumā atguodynuošu svareiguokū – nivīns lykums naaizlīdz latgalīšam oficialā saziņā (ari rokstūs) izmontuot latgalīšu volūdu.

Tymā pošā 25.oktobrī maņ beja īspieja pīsadaleit apvīnuotajā Pasauļa latvīšu zynuotnīku III un Letonikas IV kongresā ar referatu par drusku cytu temu „Latgolys latvīšu volūda – vaļsts volūdys paveids – regiona ekonomiskuos atteisteibys koņtekstā”.

Kotrā gadīnī Saeimā dorbs ir suokts i tiks turpynuots ari cytu vaicuojumu rysynuošonā: J.Viļums struoduos “Puorvaļdes i pašvaļdeibu komisejā”, kai ari “Pīprasejumu komisejā” (ībolsuots par komisejis prīšksādātuoja vītnīku).
G.Igauņs struoduos “Socialūs i dorba lītu komisejā”, kai ari “Mandatu, etikys i īsnīgumu komisijā”. Asom suokuši dorbu pi prīkšlykumu virziešonys ari cytuos komisejuos un apakškomisejuos.

Jemūt vārā ari ZRP Latgolys bīdru pīkrišonu, par paleigim iz puorbaudis laiku asom pījiemuši divejus cylvākus, kuri sovu dorbu vysmoz pyrmajā laikā piļdeis taišni Reigā, lai kūpeigim spākim (nu jau četratā) varam īspiejami jaudeiguok puorstuovēt Latgolys intereses. Kotrā gadīnī visi asom gotovi uzklauseit kotra Latgolys dzeivuotuoja dūmys, vālams – konkretus prīšklykumus, īspiejami bīžai brauksim iz Latgolu (pīktdinis ir oficialuos vālātuoju satikšonys dīnys). Personeigi as vys vēļ naasu atsasacejs nu dūmys, ka ar laiku obejim deputatu paleigim faktiski byutu juostruodoj Latgolys regionā i taidā veidā juonūdrūšynoj deputata saikne ar juo (myusu) puorstuovātū vieliešonu apgobolu. Bet pagaidam drūši rokstit myusim iz e-postim:
juris.vilums@saeima.lv, gunars.igaunis@saeima.lv voi paleigim – attīceigi: juris.vucans@saeima.lv i martins.mezulis@saeima.lv .

Pādejuo laika aktivitatis. 11.novembrī Rēzeknē nūtyka LR Vides aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys (VARAM) minisistra Edmunda Sprūdža sasatikšona ar Rēzeknes piļsātys vadeibu, kai ari 2 suņžu gara saruna ar Latgolys planavuošonys regiona vadeibu i vysys Latgolys pašvaļdeibu puorstuovim, ari pi pušdiņu golda tyka puorrunuoti izgleiteibys vaicuojumi (par tim seikuok Latgolā runuosim, kod iz šajīni atbrauks ari Izgleiteibys i zynuotnis ministrs), tyka apsavārti Rēzeknis aktualī projekti, satikti Biznesa inkubatora i Rēzeknis specialuos ekonomiskuos zonys puorstuovi. Vysa golā atpakaļceļā iz Reigu, ministrs kūpā ar obejim Saeimys ZRP deputatim nu Latgolys sasatyka ar partejis bīdrim i atbaļsteituojim Sakstagolā „Kolnasātā” – Frančam Trasunam veļteitajā muzejā. Maņ ari beja tei īspieja ministru pavadeit vysys dīnys garumā, uzklauseit dažaidus vīdūkļus i īrūsynuojumus tuoluokajam dorbam.
Pyrma nedelis pīktdine (04.11.) tyka pavadeita Daugovpilī, kur nūtyka VARAM reikuots forums un vokorā ari Daugavpiļs Universitatis 90 godu jubilejis pasuokums.
Itei nedeļa paīs vaļsts svātku zeimē – paļdis par daudzajim īlyugumim pīsadaleit vysaiduokūs svineigūs pasuokumūs – raudziešu piec īspiejis vairuokūs ari byut kluot.

Latvejā mes vysu laiku veramīs iz Igaunejis parauga, bet kod mes beidzūt poši sovā vaļstī atrassim sevī spāku veiduot eistynu paraugu deļ citim? Meklēsim spāka rezervis poši sevī, sovā patriotismā, viesturiskajūs i myusu dīnu pozitivajūs pīvadumūs. Taitod runuosim latgaliski, struoduosim i tod jau panuokumi naizpaliks. Esit sova pogosta, sova regiona i sovys vaļsts patrioti!

Ar Dīvpaleigu par Latgolu, kai Baltejā straujuok augūšū regionu!

parasti rakstu latgaliski, bet lai tā būtu – šoreiz uzrakstīšu arī “latviešu literārajā valodā”:

Jums viegli teikt – “ignorējam SC un viņu vēlētājus”, bet, piemēram, ko darīt Latgalē?
52% šeit atbalstīja SC un tikai 4,58% atbalstīja Nac.Apv.

Latgalē daudzi latvieši/latgalieši ir balsojuši par SC, daudzi Latvijai lojālie krievu tautības pārstāvji un citi krievvalodīgie (poļi, ukraiņi, baltkrievi) ir balsojuši par SC, pat manā pagastā (145 balsis par SC un tikai 57 par ZRP).
Vai tiešām Jūs domājat, ka viņi visi ir “par Maskavu”?

Šeit cilvēki sen netic pozitīvām pārmaiņām mūsu valstī. Paši vainīgi? droši vien, ka daļēji vainīgi paši, ka, nespēdami atrast veidu, kā legāli “apšmaukt valsti”, lielā skaitā ir devušies prom no savas pašvaldības, sava reģiona un bieži vien prom no valsts. Vai vēl vienkāršāk – uzlikuši cilpu kaklā turpat savai daudzbērnu ģimenei piederošās mājas siena šķūnī vai ar kājas pirkstu nospieduši medību bises gaili nākamajā dienā pēc 23 gadu sagaidīšanas…

Dramatizēju? Varbūt šiem gadījumiem tiešām nav nekāda sakara ar valstī notiekošo. Var būt, ka Latgalē straujā (vēl straujāka nekā vidēji Latvijā) cilvēku skaita samazināšanās un joprojām viens no zemākajiem IKP Eiropā ir tikai “promaskaviskās darbības sekas”.

Mūsu pašu politikāņu darbība un bezdarbība 20 gadu laikā ir novedusi pie tā, ka dažādu uzskatu vēlētāji gadu no gada apvienojas protesta balsojumā un vēl liela daļa nemaz neiet uz vēlēšanām, jo “nav jau par ko balsot”.

Nezinu, ko jūs tur esiet Rīgā sadarījuši, ka SC ieguvis tik lielu atbalstu, bet Latgalē cilvēki ir noilgojušies pēc normālas un godīgas politikas – latgalietis neies “sist pa purnu” kaimiņam tikai tāpēc, ka viņš “starovers”. Gadu desmitiem mēs šeit esam sadzīvojuši, sarunājuši un centušies atbalstīt viens otru gan talkās, gan svētkos, gan sēru brīžos. Manai mammai joprojām daļa mīļāko dziesmu ir krievu valodā, jo tajā laikā ballēs tās skanēja un “visi draudzeigai dzeivuoja”.

20 gadus mēs paši Latvijā esam veicinājuši to, ka zem SC apvienojās dažādi cilvēki, spēki un dažādi vēlētāji. Varbūt ir pienācis laiks viņiem pretim pasniegt roku, viņus uzklausīt, mēģināt ieklausīties un mēģināt izprast, kurš no viņiem ir “par Maskavu”, bet kurš ir “za Latviju”.

Ar SC vēlētāju un ar viņu ievēlētiem deputātiem ir jārunā.
ZRP valdes lēmums bija: “aicināt SC valdībā un runāt ar viņiem”, nevis “SC obligāti jābūt valdībā”. Neaizmirsīsim, ka joprojām tiek izvirzīti arī vairāki priekšnosacījumi, kurus SC jāveic. Un tad arī vēlētājs varēs labāk saprast – kas īsti ir tas Latvijā liekākais politiskais spēks?

Vysa pyrms paļdis par atbolstu! PAĻDIS* i reizē ari muna apsajimšona maksimali gūdpruoteigai piļdeit jaunūs pīnuokumus. Kai reize par tū visi vaicoj, kod ta suokšu jaunū dorbu? Eisumā izskaidruošu niu izaveidovušu situaceji. Pagaidam ir zyomi tikai provizoriskī rezuļtati, kurus CVK apstyprynuos gon jau ka tyvuokūs dīnu laikā (cik saprūtu, jīm tys juoizdora 3 nedeļu laikā nu vieliešonu dīnys, var dreižuok, bet izaver, ka nivīns tī nikur nagryb skrīt) – vēļ teikūt puorbaudeitys vysys īspiejamuos i naīspiejamuos klaidys, lai, nadūd Dīvs, nīvīnam piec tam nazarostu koč mozuokuos šuorbys (šaubys) par rezuļtatu pareizeibu. Piec rezuļtatu oficialys apstyprynuošonys lykuma kuorteibā vēļ tiks dūtys 4 dīnys pretenzeju īsnīgšonai i tikai tod jaunai Saeimai byus pyrmuo saīšona – tam juonūteikūt na vāluok par 17.oktobri (mieneša laikā nu uorkuortys vieliešonu datuma). Iz reiz varu aplīcynuot, ka obejis nu Latgolys ībolsuotī ZRP deputati ir apsajemuši svineigū sūlejumu Saeimys nomā saceit latgaliski.

Paļdis visim 17 kolegom nu ZRP Latgolys saroksta – cyts vairuok, cyts mozuok, vīnā voi ūtrā veidā, bet ir veicynovs kūpeiguo rezuļtata īgiušonu. Kai vysod rūnās spekulacejis „varie byut lobuok” – varie, bet tai pat ir sasnīgta gūdpylnuo 2.vīta Latgolys vieliešonu apgobolā i ir vysys īspiejis piec 3 godim (ka natiks pījimts vēļ kaids uorkuortejs lāmums) – nuokamajuos Saeimys vieliešonuos paruodeit lobuoku rezuļtatu. Lai tai byutu, obejim Latgolys puorstuovim tymā Reigys nomā byus juostruodoj ar pylnu jaudu, kai ari juoveicynoj Latgolys sabīdreibys vēļ plašuoka īsasaisteišona kūpeigā dorbā – pavysam dreiž ari gaidomys nuokamuos pašvaļdeibu vieliešonys, iz kurom juosuoc gatavētīs jau tagad.

Koalicejis veiduošonys sarunys nūteik ar pylnu jaudu. ZRP ir atguojs ar Latvejā vēļ nabejušu dorba princypu– vysa pyrms juorunoj par konkretim veicamajim dorbim, tikai tod da golam izlemt par sadarbeibys partnerim i vysa golā tod jau lemt par konkretim uzvuordim omotu piļdeišonys vītuos i tai tuoļuok. Ka gūdeigi, tod personeigi skaitu, ka byutu juoveidoj maksimali plašu spāku apvīnuošona. Tū varu pamatuot ar vairuokim argumentim (juojem vārā, ka izpildvara i liemiejvara nav vīns i tys pats; izpildvarai nav politisku, bet pamatā saimnīcisku vaicuojumu izskateišonys dorbs; plaša apsavīnuošona vaļsts atteisteibai, a na šauru politisku mierķu eistynuošonai, paruodeitu pīvadumu myusu pošu sabīdreibai i uorzemu ekspertim, ka Latveja ir gotova jaunam raisteibys ceļam), bet izaver, ka vīnu voi ūtru īmaslu dieļ, tūmār myusim otkon byus tikai 3 politisku parteju sadarbeibys modeļs vaļdeibys atbolstam. Kaidā kombinacejā? Sadarbeiba ar VL voi sadarbeiba ar SC… Tū jiusim pagaidam nivīns navarēs pasceit – nūteik sarunys, kai jau īprīšk raksteju – vysa pyrms raugūt izstruoduot skaidru i pamatuotu vaļdeibys daklaraceji ar skaidrim izpyldamim i izmierejamim dorbim vysaiduokuos sferuos: ekonomika, izgleiteiba, sabīdreiba… Dīvamžāļ pagaidam itamuos sarunuos vēļ nav tykuši leidz satiksmes i regionaluos atteisteibys vaicuojumu saskaņuošonai, bet kotrā gadejumā ZRP ir publiski nūruodejuse, ka regionu vaicuojumi ir vīna nu svareiguokajom prioritatem.

Gols golā – īspiejami dreiž byus juoreikoj kūpeigys sasatikšonys Latgolā, lai kūpeigi varātu sprīst par tuoluokajim dorbim i tod ari panuokt tūs eistynuošonu kotrā pašvaļdeibā, Latgolys regionā i Latvejā kūpumā!
Personeigi raudziešu vysmoz reizi nedelī saraksteit kaidu informaceji par aktualitatem taida dīnroksta veidā, kai itais, kai ari maksimali byut pīejams iz sarunom i konkretu prīšklykumu uzklauseišonai kai kluotinē, tai elektroniski: jureits@jureits.lv

*Eipašs paļdis Ilgai Šuplinskai, Guntim Rasimam, Juoņam Rimicānam, Arņam Slobožaninam, Valentinam Lukaševičam, Ingaram Gusānam, Raimondam Niperam i daudzim, daudzim citim, kas ar sovu atbolstu byutiski ītekmeja pādejūs puors mienešu nūtykumus.

Vysus munus īprīškejūs rokstus var atrast portalā LaKuGa.LV

a vēļ vacuokus rokstus i pamata informaceji var atrast iz lakugys portala vacuos versejis.