Pyrma beju apsajiems kotru nedeli pīraksteit, kas jaunuoks nūteik deputata omotā, bet realajā dzeivē nasaīt vyss tik regularai, tod nu vysmoz tagad raudziešu eisumā proskrīt pādejūs nedeļu nūtykumim.
Kai byusit pamanejuši, 17.oktobra Saeimys pyrmajā sēdē J.Viļums un G.Igauņs aktualizeja latgalīšu volūdys vaicuojumu. Naatsakuortuošu. Par tū vaira var skaiteit 25.oktobra žurnalā “Jurista Vārds” (http://lakuga.lv/posts/jurista-vuords/) i daudzūs cytūs plašsazinis leidzekļūs. Diskuseju sabīdreibā pastyprynova ari 25.oktobra eisuos latgaliskuos uzastuošonys (J.Viļums i J.Tutyns) nu Saeimys tribinis. Itymā vaicuojumā atguodynuošu svareiguokū – nivīns lykums naaizlīdz latgalīšam oficialā saziņā (ari rokstūs) izmontuot latgalīšu volūdu.
Tymā pošā 25.oktobrī maņ beja īspieja pīsadaleit apvīnuotajā Pasauļa latvīšu zynuotnīku III un Letonikas IV kongresā ar referatu par drusku cytu temu „Latgolys latvīšu volūda – vaļsts volūdys paveids – regiona ekonomiskuos atteisteibys koņtekstā”.
Kotrā gadīnī Saeimā dorbs ir suokts i tiks turpynuots ari cytu vaicuojumu rysynuošonā: J.Viļums struoduos “Puorvaļdes i pašvaļdeibu komisejā”, kai ari “Pīprasejumu komisejā” (ībolsuots par komisejis prīšksādātuoja vītnīku).
G.Igauņs struoduos “Socialūs i dorba lītu komisejā”, kai ari “Mandatu, etikys i īsnīgumu komisijā”. Asom suokuši dorbu pi prīkšlykumu virziešonys ari cytuos komisejuos un apakškomisejuos.
Jemūt vārā ari ZRP Latgolys bīdru pīkrišonu, par paleigim iz puorbaudis laiku asom pījiemuši divejus cylvākus, kuri sovu dorbu vysmoz pyrmajā laikā piļdeis taišni Reigā, lai kūpeigim spākim (nu jau četratā) varam īspiejami jaudeiguok puorstuovēt Latgolys intereses. Kotrā gadīnī visi asom gotovi uzklauseit kotra Latgolys dzeivuotuoja dūmys, vālams – konkretus prīšklykumus, īspiejami bīžai brauksim iz Latgolu (pīktdinis ir oficialuos vālātuoju satikšonys dīnys). Personeigi as vys vēļ naasu atsasacejs nu dūmys, ka ar laiku obejim deputatu paleigim faktiski byutu juostruodoj Latgolys regionā i taidā veidā juonūdrūšynoj deputata saikne ar juo (myusu) puorstuovātū vieliešonu apgobolu. Bet pagaidam drūši rokstit myusim iz e-postim:
juris.vilums@saeima.lv, gunars.igaunis@saeima.lv voi paleigim – attīceigi: juris.vucans@saeima.lv i martins.mezulis@saeima.lv .
Pādejuo laika aktivitatis. 11.novembrī Rēzeknē nūtyka LR Vides aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys (VARAM) minisistra Edmunda Sprūdža sasatikšona ar Rēzeknes piļsātys vadeibu, kai ari 2 suņžu gara saruna ar Latgolys planavuošonys regiona vadeibu i vysys Latgolys pašvaļdeibu puorstuovim, ari pi pušdiņu golda tyka puorrunuoti izgleiteibys vaicuojumi (par tim seikuok Latgolā runuosim, kod iz šajīni atbrauks ari Izgleiteibys i zynuotnis ministrs), tyka apsavārti Rēzeknis aktualī projekti, satikti Biznesa inkubatora i Rēzeknis specialuos ekonomiskuos zonys puorstuovi. Vysa golā atpakaļceļā iz Reigu, ministrs kūpā ar obejim Saeimys ZRP deputatim nu Latgolys sasatyka ar partejis bīdrim i atbaļsteituojim Sakstagolā „Kolnasātā” – Frančam Trasunam veļteitajā muzejā. Maņ ari beja tei īspieja ministru pavadeit vysys dīnys garumā, uzklauseit dažaidus vīdūkļus i īrūsynuojumus tuoluokajam dorbam.
Pyrma nedelis pīktdine (04.11.) tyka pavadeita Daugovpilī, kur nūtyka VARAM reikuots forums un vokorā ari Daugavpiļs Universitatis 90 godu jubilejis pasuokums.
Itei nedeļa paīs vaļsts svātku zeimē – paļdis par daudzajim īlyugumim pīsadaleit vysaiduokūs svineigūs pasuokumūs – raudziešu piec īspiejis vairuokūs ari byut kluot.
Latvejā mes vysu laiku veramīs iz Igaunejis parauga, bet kod mes beidzūt poši sovā vaļstī atrassim sevī spāku veiduot eistynu paraugu deļ citim? Meklēsim spāka rezervis poši sevī, sovā patriotismā, viesturiskajūs i myusu dīnu pozitivajūs pīvadumūs. Taitod runuosim latgaliski, struoduosim i tod jau panuokumi naizpaliks. Esit sova pogosta, sova regiona i sovys vaļsts patrioti!
Ar Dīvpaleigu par Latgolu, kai Baltejā straujuok augūšū regionu!




Jureit, bet kaidys ir Tovys personeiguos sajiutys?
Kai jau jaunā dorbā. Vēļ i mieness nanūstruoduots. Bet kūpā juosoka – tagad varu dareit tū pošu, kū lelā mārā asu da šam darejs uorpus dorba laika voi dorba deviejam drusku nūzūgūt kaidu stuņdi…